Jactin House, 24 Hood st, Ancoats Urban Village, Manchester, M4 4WX

©2017 by Uzņēmējs UK

Archive

Please reload

Tags

Please reload

Kā pārvarēt, nepieļaut un sadzīvot ar stresu.

April 3, 2013

Stress un uzņēmējdarbība iet roku rokā. Dažreiz liekas, ka nav izejas no stresa situācijām. Rēķini nepārstāj nākt, diennaktī nekad nepaliks vairāk stundu, ģimenei un darbam visu laiku augs prasības. Izskatās pēc nebeidzamas riņķa dejas. Tomēr Jūs varat ietekmēt daudz vairāk nekā Jūs domājat. Patiesībā, tik vien kā parasta problēmas apzināšanās var Jums kalpot par pamatu stresa menedžmentam. Izmaiņas – tas ir viss, kas Jums jādara, lai tiktu gala ar stresu – domās, emocijās, rutīnā, veidos kā Jūs rīkojaties, lai tiktu gala ar savām problēmām.

Stresa izraisītāju apzināšanās

Lai tiktu galā ar stresu, pilnīgi loģiski, pirmais, kas ir jāizdara, ir jāsaprot, kas šo stresu rada. Tomēr tas nav tik vienkārši kā izklausās. Patiesie stresa radītāji parasti nemaz nav tik acīmredzami. Protams, Jūs varat būt pārliecināts, ka uztraucaties par kaut ko konkrētu – laika limitiem darbā, vai nenomaksātiem rēķiniem, kas nāk virsū kā bars knišļu. Ir jāizvērtē vai šis stress ir radies Jūsu vainas dēļ atliekot darāmos darbus vai arī šis stress ir radies pašu pienākumu dēļ.

Lai noteiktu savus patiesos stresa cēloņus, pievērsiet uzmanību saviem ieradumiem, attieksmei un atrunām:
 

  • Vai Jūs nosakāt savu stresu kā pagaidu parādību?

  • Vai Jūs nosakāt savu stresa pakāpi kā pastāvīgu?

  • Vai Jūs vainojat citus sava stresa līmenī, pat notikumus, kas notiek ārpus Jūsu aktīvās dzīves?


Kamēr Jūs neatzīsiet savu atbildību un nerīkosieties atbildīgi, Jūs netiksiet vaļā no trauksmes sajūtas.
Pierakstīt stresu

Sāciet pierakstīt lietas, kas Jūsos izraisa stresu. Tas palīdzēs izkristalizēt tā patiesos iemeslus, veidus kā ar to tikt galā. Jūs sāksiet pamanīt lietas, kuras atkārtojas un viegli radīsiet veidu kā ar to tikt galā.

Pierakstiet:

  • Kas Jūsos izraisa stresu, izdariet minējumus, ja neeat pārliecināti;

  • Kā Jūs jūtaties fiziski un garīgi;

  • Ko Jūs darījāt, lai pārtrauktu trauksmes sajūtu;

  • Kas Jums lika justies labāk.


Analizējiet veidus, kas Jums palīdz tikt galā ar trauksmes sajūtu.

Pirmais solis ir sperts. Jūsu stresa pieraksti ir palīdzējuši Jums saprast kā Jūs rīkojaties un identificēt veidus kā Jūs tiekat galā ar stresu. Vai Jūsu stresa pārvarēšanas tehnika ir veselīga un produktīva? Diemžēl daudzi cilvēki izvēlas pārvarēt stresu ne pārāk veselīgos veidos un iedzīvojas citās nopietnās problēmās.

Neveselīgi-nepiemēroti veidi kā tikt galā ar stresu:

  • Smēķēšana

  • Alkohola lietošana

  • Pārēšanās

  • Laika izniekošana pie TV ekrāniem

  • Noslēgšanās sevī

  • Nomierinošu medicīnisku līdzekļu lietošana

  • Pārlieku ilga gulēšana

  • Dienas plāna pārslodze, lai nav jādomā par stresa situācijām

  • Izlādēšanās uz citiem


Mācieties pielietot veselīgas stresa pārvarēšanas metodes:

Ja Jūsu stresa pārvarēšanas tehnika negatīvi ietekmē Jūsu emocionālo un fizisko stāvokli, ir laiks to aizvietot ar veselīgākām metodēm. Katru stresa situāciju izlaidiet cauri domu filtram – izvairīties, mainīt, pielāgoties vai samierināties. Katra cilvēka stresa situācijas uztvere ir unikāla un nav vienas receptes visiem, līdz ar to ir jāsaprot, ka katrs var palīdzēt tikai pats sev. Koncentrējaties uz lietām, kas Jūs padara mierīgus un dod Jums sajūtu, ka spējat kontrolēt situāciju. Apskatīsim nedaudz tuvāk domu filtru:

Izvairīšanās no nevajadzīga stresa:

Ne no visām stresa situācijām ir iespējams izvairīties, tomēr būs situācijas no kuram Jūs varēsiet izbēgt.

  • Iemācieties teikt nē – apzinieties savas iespējas un cieši turaties pie tām. Pilnīgi vienalga vai tās ir Jūsu profesionālā vai personīgā dzīve, atsakieties no papildus pienākumiem. Pacelt vairāk nekā spējat nest, situācija, ir visbiežāk sastopamā kā stresa izraisītājs.

  •  Izvairieties no cilvēkiem, kuri Jūs satrauc – jā kāds konkrēti rada Jūsu dzīvē stresu un Jūs nevarat izmainīt šīs attiecības, samaziniet laiku, kuru pavadāt ar šo cilvēku vai pārtrauciet Jūsu attiecības pilnībā.

  • Kontrolējiet Jūsu apkārtējo vidi – ja vakara ziņas rada Jūsos satraukumu, izslēdziet televizoru. Ja tirgū ir mazāk cilvēku nekā veikalā, iepērcieties veikalā. Ja maršruts pa kuru Jūs parasti braucat ar auto ir pilns ar sastrēgumiem, izvēlieties garāku maršrutu, bet brīvāku ceļu.

  • Izvairieties runāt par satraucošām lietām – ja Jums ir nepatīkami runāt par reliģiju vai politiku, izsvītrojiet šīs tēmas no Jūsu apspriežamo tēmu saraksta vispār. Ja Jūs atkārtoti konfliktējat par vienu un to pašu tēmu ar tiem pašiem cilvēkiem, pārtrauciet ar šiem cilvēkiem apspriest šo jautājumu.

  • Samaziniet darāmo darbu sarakstu – izanalizējiet Jūsu darāmo darbu sarakstu, ikdienas pienākumus un uzdevumus, uzrakstiet pašā saraksta augšgalā lietas, kuras ir jāveic obligāti un nobīdiet uz saraksta beigām lietas, kas nav tik svarīgas. Kategorizējiet un atcerieties, ka pie smalka visu darāmo darbu saraksta parasti 20% ir lietas, kas patiešām ir jāizdara, pārējais būs Jūsu vēlo darbu saraksts.


Situācijas maiņa

Ja nespējat izvairīties no satraucošas situācijas, mainiet to. Apziniet, ko varat mainīt tā, lai situācija neatkārtotos nākotnē un rīkojieties. Bieži vien tas ietver sevī komunikācijas un darba stila maiņu.

  • Izsakiet savas emocijas tā vietā, lai tās apspiestu. Ja kāds Jūs traucē, paziņojiet viņam par to cieņpilnas komunikācijas formā. Ja Jūsu balss tonis un jūtu izrādīšana runās par mieru, apkārtējie to sapratīs, uztvers un respektēs. Mierīgu cilvēku ir ļoti grūti izvest no pacietības.

  • Esiet gatavi kompromisam. Ja Jūs kādam lūdzat izmainīt viņa uzvedības modeli, Jums ir jābūt gatavam darīt to pašu. Ja abām pusēm ir kaut neliela vēlēšanās sadarboties, Jūs atradīsiet zelta vidusceļu.

  • Esiet neatlaidīgāki. Nekad neatkāpieties. Risiniet problēmas tad, kad tās ienāk, dariet visu iespējamo un neizvairieties no tām. Ja Jums ir jānodod liels projekts un Jūsu kolēģi vēlas ar Jums papļāpāt, uzreiz paziņojiet, ka Jums ir tikai 5 minūtes laika šim priekam.

  • Plānojiet savu laiku. Nepilnīga laika plānošanas tehnika rada daudz stresa. Ja Jums ir daudz pienākumu un Jūs visu laiku atrodaties kavētāja pozīcijā, ir ļoti grūti savākties un koncentrēties tiešajam darbam. Ja Jūs plānosiet savu laiku, Jūs nekad nenonāksiet šādā situācijā un varēsiet savu stresa līmeni turēt normas robežās.


Pielāgošanās izraisītājam

Ja Jūs nevarat izmainīt stresa radītāju, mainiet sevi. Jūs varat pielāgoties stresa situācijai un atgūt kontroli pār to, mainot savu attieksmi un cerības.

  • Pārskatiet problēmu. Mēģiniet uztvert situācijas no pozitīvās puses. Ja sastrēgums braucot pa ielu Jums rada domas par laika zaudēšanu, klausieties savu mīļāko radiostaciju, pārdomājiet lietas, kuras labprāt pārdomājat esot vienatnē.

  • Paskatieties uz lietām globāli. Skatieties uz lietām perspektīvā. Pajautājiet sev cik svarīga būs šī situācija ilgtermiņā. Vai tā būs svarīga pēc mēneša? Pēc gada? Vai tiešām ir vērts saskumt par to? Ja atbildes uz jautājumiem ir nē, izlietojiet savu enerģiju kaut kur citur.

  • Pārskatiet savas prasības. Perfekcionisms ir vēl viens stresa radītājs. Pārstājiet sev pārmest, ja kaut kas nesanāk ideāli. Uzstādiet sev un citiem saprātīgas prasības un iemācieties pieņemt rezultātus, kas ir ‘’labi’’, ne tikai ‘’priekšzīmīgi’’.

  • Koncentrējieties uz pozitīvā. Kad stress Jūs nospiež, veltiet kādu brīdi, lai padomātu par lietām, kuras Jūs dzīvē novērtējat un esat par tām pateicīgi, ietverot savas labās īpašības un talantus. Šī vienkāršā stratēģija palīdzēs samazināt Jūsu stresa līmeni.


Attieksmes maiņa

Veids kā Jūs domājat var atstāt lielu iespaidu uz Jūsu emocionālo un fizisko komfortu. Katru reizi domājot negatīvas lietas par sevi, Jūsu ķermenis reaģē uz to ar spriedzi. Ja Jūs spējat saskatīt labas lietas sevi, Jūs visticamāk jutīsieties labāk nekā cilvēki, kuri to nespēj. Nelietojiet vārdus ‘’nekad’’, ‘’vienmēr’’, ‘’vajadzētu’’ un ‘’obligāti’’. Šīs ir pazīmes, ka Jūs domājat pašiznīcinošas domas.

Samierināšanās

Daži stresa radītāji ir neizbēgami. Jūs nevarat izmainīt tādus stresa avotus kā nāve vai smaga slimība. Šajā gadījumā ir jācenšas pēc iespējas ātrāk pieņemt lietu jauno kārtību. Samierināšanās var būt smaga un aizņemt daudz laika, bet tas ir būs vieglāk nekā bezmērķīgi cīnīties.

  • Nekontrolējiet nekontrolējamo. Daudzas lietas dzīvē nepakļaujas kontrolei – daļēji arī citu cilvēku uzvedība. Tā vietā lai satrauktos par to, koncentrējaties uz to kā Jūs tiksiet galā ar sekām.

  • Meklējiet pozitīvo. Tāpat kā teicienā ‘’Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus’’. Kad notiek lielas pārmaiņas, koncentrējieties uz to, ka Jūsu personība šajā brīdī attīstās. Ja Jums ir neliela izvēle kā rīkoties, mācieties no savām kļūdām.

  • Dalieties ar jūtam. Runājiet ar tiem, kuriem uzticaties. Runāšana par to, kam Jūs ejat cauri, ir ļoti nozīmīga pat, ja tam vairs nevar palīdzēt.

  • Mācieties piedot. Pieņemiet faktu, ka nedzīvojat ideālā pasaulē. Kļūdās itin visi. Atbrīvojieties no dusmām un aizvainojuma. Palaidiet prom negatīvo enerģiju un virzieties tālāk.


Izklaide

Ja esat gatavs mainīties un kļūt pozitīvāks, Jūs varat arī samazināt stresu sevi palutinot. Ja Jūs regulāri izklaidēsieties un gūsiet prieku, Jūs pozitīvāk uztversiet arī visus pārējos stresa cēloņus.

  • Šeit ir tikai nedaudzi piemēri veselīgai attieksmei pret relaksāciju:

  • Pastaigas.

  • Laika pavadīšana pie dabas.

  • Zvans labam draugam.

  • Pierakstīt stresu.

  • Spēlēties ar mājdzīvnieku.

  • Pastrādāt dārzā.

  • Noskatīties komēdiju.

  • Apsveikt klientus jubilejās.

  • Iedzert savu mīļāko karsto dzērienu.

  • Relaksēties vannā.

  • Iededzināt sveci.


Neļaujieties stresam tik tālu, ka aizmirstat par savām personīgajām vajadzībām. Sevis kopšana nav ekstra, tā ir nepieciešamība.

  • Relaksācijas laiks. Iekļaujiet to savā darāmo darbu sarakstā pie obligātājām lietām. Jums būs laiks, lai atpūstos no saviem pienākumiem un pārlādētu savas baterijas.

  • Socializējaties. Pavadiet laiku ar pozitīviem cilvēkiem, tas ir spēcīgs atbalsts Jūsu stresa līmenim.

  • Dariet to, kas patīk. Pārliecinieties, ka katru dienu darāt kaut ko savam priekam, vienalga kas tas arī nebūtu – klavierspēle, vai veca zapiņa remonts.

  • Humora izjūta. Saglabājiet to. Iemācieties pasmieties par sevi. Smiekli viegli tiek galā ar stresu.


Veselā miesā vesels gars

Jūs varat samazināt savu stresa līmeni nostiprinot savu fizisko veselību.

  • Vingrojiet. 30 minūtes kustību katru dienu aizdzen stresu no morālā darba.

  • Ēdiet veselīgi. Tauki, kofeīns, piedevas sieriem, cukurs, krāsvielas un citi uzbudinātāji palielina stresa līmeni un neļauj aizmigt. Veselīgs ēdiens vairāk apgādā ķermeni ar skābekli un Jūsu domas plūdīs brīvāk.

  • Izvairieties no atkarībām. Cigaretes, alkohols, narkotikas. Būt no kaut kā atkarīgam jau rada paaugstināta stresa situāciju.

  • Izgulieties. Ja Jūsu ķermenis būs atpūties, Jūs būsiet darbaspējīgāks un varēsiet tikt galā ar jebkuru dzīves situāciju.


Problēma nenozīmē stresu, problēma nozīmē rīcību un aktīvu dzīvesveidu!

 

Please reload

Recent Posts

Please reload